mûnîtiô mûnîtiônis f   anhören

Befestigung

zu 'mûnîre'

mûnîtiôn-
Kasus Sg. Pl.
Nom. mûnîtiô -ês
Gen. -is -um
Dat. -ibus
Akk. -em -ês
Abl. -e -ibus
Vok.